29 gada 3.janvārī 23:46 piedzima mazā Adrija kura svēra vien 870g un 33 cm maziņa. Atceros kad pirmo reizi viņu ieraudzīju tik smalciņa, āda bija tik plāna ka asinsvadus varēja redzēt , ādiņa pūkaina kā persiks, saslēgta pie tik ļoti daudz vadiņiem, mana sirds tajā brīdī sažņaudzās.Tas noteikti bija mans pats, pats smagākais laiks manā dzīvē.
5.dzīves dienā Adrija tika pārvesta no Valmieras slimnīcas uz BKUS Vienības gatvē. Arī es tur devos lai būtu visu laiku blakus mazajai cik nu tas bija iespējams. Tā viņa gulēja inkubatorā, es ik pa 3h gāju uz aprūpi, sēdēju pie viņas inkubātora, gulējām "ķengurā". Katru dienu pie viņas, no vecāku mājas, gāju kā uz darbu. Emocionāli nu ļoti grūts laiks. Bieži bija apnojas. Pēc gandrīz 1.5 mēneša tikām dzīvot kopā otrajā etapā.
Beidzot biju 24/7 blakus savai dāmai. Pārsvarā viss bija mierīgi, bet 2 reizes manās rokās kļuva ļengana un zilā krāsā, atceros vienu no reizēm ar viņu rokās skrēju pie māsiņām, viņas paņēma mazo un skrēja prom.
Tajā reizē es sabruku, jo šķita ka varu viņu pazaudēt. Tās sāpes tajā brīdī ir neizmērojami lielas.Un tad pienāca diena kad bijām sasniegušas 2kg un varējām doties mājās. 21.martā devāmies uz mājām, tā noteikti bija laimīgākā diena manā mūžā
Tik ļoti biju sailgojusies pēc mājām, svaiga gaisu un protams vīrs ,kurš bija liels atbalsts visu laiku. Katras brīvdienas brauca pie mums.
Attīstība protams iepalika sāka velties 7 mēnešos (kor. 4men), rāpoja 1g ,(kor.9men), staigāja 1.7g (kor.1.4g) un sēdēt arī tikai 1.7g (kor.1.4g).
Tagad mums ir 1.9g (koriģētais 1.6g) ļoti gudra, skaista, aktīva meitene. Mierīga nevar nosēdēt pat 5 minūtes.
Ejam jau dārziņā. Jā, viņa ir mazāka par vienaudžiem, emocionālāka, bet viņa ir liels cīnītājs un manās acīs viņa ir pati labākā.
Bildītē Adrijai ir gandrīz mēnesis un otrajā 1.8 mēneši.
Paldies visai BKUS intensīvas nodaļas un 16.2 komandai. Viņi dara ļoti, ļoti smagu un atbildīgu darbu,Jūs esat zelts.
