KONSTANTĪNS

26.nedēļa

1040g

35cm

Ierodoties dzemdību nodaļā nevarēju noticēt, ka ir sākušās dzemdības, jo bērniņam bija jādzimst janvārī. Es visu laiku raudāju, nevarēju rimties. Visiem bija bail. Teica, ka var būt ne tāds kā pārējie, jo līdz galam nav attīstījies. Aplika vēderam lentu un es dzirdēju tikai viņa sirds pukstus un raudāju. Nevarēju vairs iedomāties, ka viņa var nebūt. ...

Man veica ķeizargriezienu, viss notika kā dūmakā, raudāju un lūdzu Dievu, un iedomājos, skaidri iedomājos, ka mēs ar dēlu brauksim ar velosipēdu. Iedomājos visu līdz sīkumam....

Dēlu pēc pāris stundām aizveda uz Jekābpili, tās bija manas dzīves ilgākās un raudulīgakās 4 dienas. Tiklīdz varēju piecelties mēģināju slaukties, mans piens viņam bija ļoti vajadzīgs. Pirmo video atveda vīrs, kur dēls skaļi brēca 4 sekundes. To skatījos 1000 reižu un no rokām neizlaidu birku ar dzimšanas svaru 1,040 g un garumu 35 cm, dēls piedzima 26. nedeļā.

Piektajā dienā beidzot viņu ieraudzīju Rīgā BKUS intensīvajā nodaļā inkubatorā pieslēgtu visiem tiem vadiņiem un adatām...Viņš bija dzīvs...pārējais bija mazsvarīgs. Centos būt visu laiku viņam klāt, likt viņam virsū rokas, just viņu. Tad atļāva likt pie krūts, čukstēt viņam mīļus vārdus un dziedāt, lasīt. Vairs neraudāju, jo mammām ir jābūt stiprām, lai bērni jūt, ka ir drošībā un IR VIŅĀM vajadzīgi. Tas bija mans pirmais dēls un viņš bija tik maziņš, ka miniaturā ļoti izbadējies cilvēks. Atrodoties viņam blakus, zināju, kādreiz mēs brauksim mājās. Slimnīcā pavadījām divus mēnešus, kamēr dabūjām uzaudzēt 2 kg. Tā kādu iemeslu dēļ vajadzēja, lai es viņu mīlētu vēl vairāk, lai es apstātos, ievilktu elpu un sāktu dzīvot savadāk. Mammas zīmējiet nākotni - tas palīdz un lūdziet.

Konstanīnam šoruden apritēja 5 gadi, savukārt vasarā viņam piedzima brālītis, tas gan 40 nedeļā.

atpakaļ uz Vecāku stāstiem