NEIELAIDIET SLIKTĀS DOMAS

Meitiņu ļoti plānojām un gaidījām . Lai justos drošāk,  izvēlējos apmeklēt privātprakses ginekologu. Tā kā mūsu ģimenē jau ir divi dvīņupuikas, tad grūtniecība man nebija sveša lieta. Lai cik tas dīvaini neskanētu, man ļoti patika būt stāvoklī gan pirmajā reizē ar puikām, gan ar meitiņu. Jau pašā sākumā ginekoloģe brīdināja, ka placenta ir zemu un jāuzmanās no asiņošanas.

Ne sestajā, ne septītajā mēnesī ginekoloģe neapskatīja placentu ar sonogrāfu - arī pēc mana lūguma ne, vien atrunājās-  nākamreiz. Nākamā reize tā arī nepienāca. Trīs dienas pēc vizītes pie ginekologa man  sākās stipra asiņošana, kuru varēja novērst, jo, kā ārsti pēc tam teica, placentas atslāņošanos var pamanīt, bet tas ginekologam neesot obligāti jādara. Dīvaini, ka arī pēc mana lūguma tas netika darīts...  Meitiņa piedzima 30. nedēļā,1660 g smaga, tika pieslēgta pie mākslīgās elpošanas aparāta, jo plaušiņas vēl nebija atvērušās.

Redzēt mazo sirsniņu inkubatorā pie entajiem aparātiem likās nereāli. Visu to laiku jutos kā transā, viss notika kā miglā, šķita, ka skatos to kā filmu. Visu darīju automātiski-  cēlos, ēdu, sēdēju ar meitiņu ķengurā, atslaucu pienu, atkal gulēt un tad atkal visu no gala. Kad Katrīna pirmo reizi inkubatorā ieraudājās, es sabijos, saucu māsiņu, jo šķita, ka tā nevar būt- viņa raud. BKUS palikām 5 nedēļas, ārsti teica, ka meitiņa ir liels malacis, ka tik ātri tikām ārā. Par spīti brīdinājumiem, ka priekšlaikus dzimušus bērniņus ne vienmēr izdodas iemācīt ēst no krūts, mums tas izdevās. Spītīgi un cītīgi liku meitu pie krūts un nepieļāvu pat domu par pudeli. Cik interesanti skan-ekskluzīvā barošana:) Nelasīju un neklausījos potenciālos draudus, kas viss var būt priekšlaikus dzimušiem bērniem. Nepieļāvu ne domu, ka mums tā varētu būt. Katrīnai tikko nosvinējām 4 mēnešu jubileju, viss ir kārtībā un būs kārtībā.

Nelaidiet sliktās domas sev klāt, lai arī tajā brīdī galvā notiek pilnīgas šausmas. Paļaujieties uz Dievu un ticiet, ka viss būs labi.