DVĪNĪŠI

2014. gada 23. janvārī  28. grūtniecības nedēļā no rīta pasaulē nāca abi mani dēliņi ar svaru 1220g un garumu 34cm un otrs 1036g un augums 37cm. Divas dienas jau biju pavadījusi Dzemdību namā uz saglabāšanu gultas režīmā, bet tas nelīdzēja, viens no dvīnīšiem bija  izlēmis piedzimt agrāk un brālītis neatpalika. Puiši piedzima zilgani un pīkstēja kā pelītes, viņus dzemdību zālē ātri apskatīja un aiznesa uz intensīvo nodaļu, pēc desmit dienām mūs pārveda uz Vienības gatvi, tur pavadījām 2 mēnešus.

Gāja visādi, smagāk gāja tieši pirmajam no dvīnīšiem-  bija problēmas ar plaušām un Vienības gatvē pievienojās sepse, otrajam dvīnītim bija nelielas problēmas ar elpošanu un sirsniņu. Lai gan pati esmu mediķe un sapratu visus riskus un iespējamos iznākumus, vienreiz tomēr neizturēju un raudāju, bet ātri saņēmos, jo zināju, ka būs labi, ka puiši ir cīnītāji un to viņi arī pierādīja.  Tomēr, kad jau bijām izrakstījušies no Vienības gatves un braucām uz pārbaudēm, otrajam dvīnītim gribēja iedot invaliditāti, jo uz brāļa fona viņš fiziski attīstījās lēnāk (ar 1.5-2 mēnešu starpību)... Bet mēs daudz strādājām, staigājam uz masāžām, fizioterapiju, okera terapiju un mājās daudz darījām un uz koriģētajiem 9 mēnešiem mazais pārsteidza ārstus, jo bija līdzvērtīgs fiziskajā attīstībā ar brālīti. Tagad puišiem ir gads un 10 mēneši (koriģētie 1 gads un 7 mēneši). Abi brāļi ir forši, veseli, smaidīgi, protams, arī palaidnīgi.  Izturību, pacietību, spēku vecākiem, ticību saviem un bērniņa spēkiem un, galvenais, iekšējo pārliecību, ka viss būs labi!